Čomu par ministru!

Uznāca man vēlme atkal Ministru Kabinetu salīdzināt ar uzņēmuma struktūru. 

Pieņemsim, ka Ministru kabinets ir uzņēmums, valdību veidojošās partijas –  īpašnieki, savukārt, ministrijas – uzņēmuma nodaļas. Un tagad iedomājamies, ka uzņēmuma vadītajam (premjeram) ir nepieciešams atrast nodaļu vadītajus (ministrus)! Ko viņš darīs…?

Ko viņš darīs…? 1995. gads.

Uzņēmuma īpašnieki liks uzņēmuma vadītajam paņemt darbā viņa 2 reāli labus čomus, 1 sievas māsu, kas beigusi Universitāti un būs ekonomiste, 1 bijušo armijas čomu, vienu kaimiņu, kas sen atpakaļ aizdeva naudu grūtā brīdī, vienu nodaļas vadītāju pieņems arī uzņēmuma vadītājs, viņa bijusī kursabiedrene, labs cilvēks.

Kā uzņēmumam veiksies…? Labs jautājums. Iespējams, ka nereāli paveiksies, un visi šie cilveki neticamā kārtā būs trāpījuši savās vietās. Visdrīzāk – agrāk vai vēlāk – būs sūdi!

Ko viņš darīs…? 2010. gads.

Uzņēmuma vadītajs veiks konkursu, lai katrā no šīm pozīcijām izvēlētos maksimāli labāko kandidātu. Iespējams, ka konkursu veiks ar iekšējiem spēkiem, taču visdrīzāk griezīsies pie kādas no top recruitment kompānijām, nezinu..  Amrop, Arico Reserv, Pedersen&Pedersen, Fontes utt, kas specializējušās uz vadošu pozīciju darbinieku atlasi. Ir gana liels varbūtības procents, ka šie atlasītie darbinieki būs profesionāļi – katrs savā nodaļas specifikā! Tie noteikti nebūs diletanti, jā, varbūt būs kāds brāķis, kāds sevi labi pārdot protošs resns kaķis, bet lielos vilcienos – tiks atlasīti profesionāļi, iespējams spēcīgākie tirgū pieejamie speciālisti!

Kā uzņēmumam veiksies…? 100% garantija nekad nav un nevar būt. Tad strādātu roboti. Bet iespējamība, ka šis uzņēmums darbosies veikmīgi – krietni veselīga.

Kāda ir atlase valdībā? 1995. gads…

Pārdots tiek vienmēr! Tikai kurš to izdara – pircējs vai pārdevējs..

Viena no manām mīļākajām filmām saistībā ar pārdošanu ir Ben Younger režisētā Boiler Room ar respektējamo aktieru sastāvu, lomās: Giovanni Ribisi, Vin Diesel, Ben Affleck. Iesaku noskatīties jebkuram pārdevējam – filma pilna ar pārdošanas pērlēm. Nav jāiedziļinās sižetā (kungi pārdod neesošu kompāniju akcijas), taču pamācīties ir ko. Pietam arī pati filma gana interesanta, Giovanni Ribsi spēle vien ir ko vērta.

Mana mīļākā epizode filmā, kad Ben Affleck velta runu jaunajiem brokeriem. Manuprāt, spēcīgākā frāze no šīs runas: pārdošana tiek veikta katrā zvanā (telemārketings), jautājums ir, kurš to izdara: vai tu pārdod klientam akcijas, vai viņš tev pārdod iemeslus kāpēc viņš tās nevar iegādāties..!

Parādīju šo klipu pārdošanas grupai Slovēnijā. Pēc kāda laika saņēmu epastu no viena no pārdevējiem, kurš rakstīja, ka pēc šīs frāzes, ja nepārdod – jūtoties kā „lūzeris”…

Vai dieniņ, cik daudziem pārdevējiem-ņuņņām šo frāzi vajadzētu „iekalt” smadzenēs…

 

‘Davai’, pa hotdogam ‘Staķikā’

Nezinu kāpēc, bet cilvēkiem vienmēr dabīgi acis sameklē lietas, kas nav izdevušās, procesi, kuri ir slikti, cilvēki, kuri kaut ko neprot utl. Sevišķi labi tas padodas latviešiem. Arī es iepriekšējos apskatos runāju par to, kas nestrādā, kas neiet gluži kā gribētos. Tāpēc šoreiz par labo. Un konkrēti par uzņēmumu, kurš man vienmēr ir simpatizējis gan ar procesu organizāciju, gan, neliegšos – ar pārdošanas veicināšanu. Šī uzņēmuma pakalpojumu vismaz reizi ir izmantojis teju jebkurš no mums. STATOIL!

Iedomājieties vienu feinu vasaras nedēļas nogali… Draugu kompānijā esiet nolēmuši apmeklēt kādu no daudzajiem viesu namiem (viesu namiem pieskarsimies kādā no nākamajiem apskatiem). Laba kompānija, lielisks laiks, silts ūdens, saplānotas aktivitātes. Izbraucam 11.00 no Spices stāvvietas. Savācamies, vēl ieskrienam veikalā nopērkot nenopirkto „paiku”, trūkstošo viskija pudeli, vienreizējos traukus. Esam gatavi braukt. Parasti kāds šajā momentā iekliedzas: eu ieskrienam „Staķikā” pa kafijai, pa hotdogam. Un gandrīz vienmēr visi piekrīt! Kāpēc?!

Viens no iemesliem noteikti ir McDonald’s princips – you know what you get. Ieejot Statoilā Rēzeknē, Tu noteikti zini, ka saņemsi tādu pašu hotdogu, trijstūrmaizi, logu šķidrumu un benzīnu kā Rīga, un tas, protams, ir patīkami.

Pats lielākais respekts pret Statoilu man radās „treknajos gados”. Tas bija grūts laiks darba devējiem, jo apkalpojošā personāla segmentā bija smagi noturēt vai dabūt darbiniekus, nemaz nerunājot par labiem darbiniekiem. Statoilam tas izdevās.

Pārdošanas veicināšana. Pārdošana benzīntankā nav tas pats, kas, piemēram, pārdot automašīnu. Tev ir dots ļoti mazs laiks, lai „iekārdinātu” pircēju iegādāties ko vairāk kā tikai degvielu vai cigaretes. Vēl joprojām atceros kā pāris gadus atpakaļ Jelgavas Statoilā iegriezos, lai iegādātos degvielu, cigaretes un hotdogu. Savukārt izbraucu no tā ar degvielu un logu šķidrumu, cigaretēm un šķiltavām, hotdogu un minerālūdeni. Tas viss pateicoties pārdevējam. Man vajadzēja degvielu, papildus viņš man pajautāja, vai nevajag arī logu šķidrumu.. tas man bija beidzies un kā reizi vajadzēja, bet biju piemirsis. Man vajadzēja cigaretes, pārdevējs pajautāja vai šķiltavas ir pa rokai… jā.. visu dienu mocījos ar mašīnas piepīpētāju, nopirku šķiltavas. Hotdogs.. protams, ka padzerties arī vajag. Kāds varbūt kliegs: da viņš tevi izgrieza sausu, asinssūcējs viņš ir, „piečakarēja” tevi, vecīt. Es izbraucu no benzīntanka apmierināts, jo man bija tīri logi, šķiltavas, kuras man vajadzēja, un nemocīja slāpes pēc noēstā hotdoga. Es biju apmierināts, un domāju, ka arī Statoil vadība bija gana apmierināta par maniem papildus iztērētiem 5 latiem. Šis pārdevējs tiešām atpelnīja savu algu, nevis stāvēja un servēja. If you don’t ask, you don’t get!

Līdz sajūsmas spiedzieniem mani noveda Statoil pēdējā akcija: ja pārdevējs Tev pirkuma laikā nepiedāvā auto mazgāšanu, Tu vari pieprasīt to bezmaksas. Protams, interesanti man šķita, kā tiek vadīts šis process (ja, piemēram, kāds vēlas „šmaukties”, pārdevējs ir piedāvājis, bet pircējs kliedz pretējo), bet gan jau par to ir padomāts. Domāju, arī kādā veidā tiek kompensētas šīs „nepiedāvātās mazgāšanas”, vai to dara uzņēmums, pats darbinieks, vai kombinācija no abiem iepriekšminētajiem variantiem, bet, protams – tā nav mana darīšana. Prieks ir par radošo iniciatīvu – kā veicināt pārdošanu, ne tikai ar: iepērcies pie mums un piedalies loterijā, bet arī kaut kas jauns un inovatīvs. Un Tu redzi, ka šie cilvēki nečīkst, cik smaga dzīve, bet strādā, risina, pats galvenais – dara!

Mēģināju atcerēties kādu nelāgu pieredzi ar Statoil… Neskaitot dažas iestrēgšanas „moikā”, pāris reizes pie kafijas trūkstoša piena… tas laikam arī viss, bet tie ir tikai tīri tehniski izņēmumi. Jau kādu gadu atpakaļ pieķēru sevi pie domas, ka negribu nemaz braukt citos benzīntankos, laikam esmu kļuvis par lojālu Statoil klientu.!!!

Ciemos pie Igo

Biju ciemos pie IGO viņa autorraidījumā “Izvēlies un stāsti”.

Sarunas par dzīvi no interesanta skatpunkta. Un, protams, mūzika.

KLAUSIES ŠEIT

Kad grāmatveži sāk pārdot…

Sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu no Latvijas puses vada premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše.

Teju katru dienu medijos mēs varam lasīt ziņas par nikno SVF un EK, kas mums, nabaga bāliņiem, griež rokas uz muguras, spiežot atņemt naudu pensionāriem, skolotājiem, māmiņām utt. Nevēlos apskatīt jautājumu, vai tas tiek darīts neapzināti vai apzināti, tādejādi noveļot vainu uz ārējām instancēm, kuras mums spiež izdarīt traki nepopulāras lietas, pretējā gadījumā draudot, ka nedabūsim naudu un visi bankrotēsim, nosprāgsim badā. Mani vairāk interesē jautājums par pašām pārrunām. Pārrunām, kurās Latvijai tiek „uzspiesti” daudzi lēmumi kā PVN likmes paaugstināšana, progresīvā nodokļa ieviešana u.c., kuri, daudzu ekspertuprāt, ilgtermiņā (un pat īstermiņā) dos tikai negatīvu ietekmi Latvijas ekonomikai. Pārrunas, kuras vēlreiz uzsveru no Latvijas puses vada premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše.

            Kas pēc būtības ir pārrunas (angl. val. – negotiations). Uzņēmējdarbībā, piemēram, pārdošanā pārrunas sākas tajā mirklī, kad pārdevējs vēlas pārdot, pircējs vēlas pirkt, tikai pastāv atšķirīgi viedokļi par noteikumiem: cenu, piegādes termiņiem, apmaksas noteikumiem utt. Protams, ideāls pārrunu noslēgums ir „win-win” situācija, kad abas puses ir laimīgas, spiežot darījuma rokasspiedienu. Taču nereti ieguvējs ir tas, kurš ir spēcīgāks pārrunu vedējs ( angl. val. – negotiatior), kurš labāk prot izmantot dažādas taktikas, argumentāciju laikā un vietā, labāk sagatavojies, prot blefot utt.

            Un nezin kamdēļ visu laiku nepamet sajūta, ka Latvija šajās pārrunās nav ieguvēja. Vēlreiz atgriezīsimies pie jautājuma, kas vada pārrunas no Latvijas puses…

Radās man vēlme papētīt abu iepriekšminēto kungu CV, ko piedāvā Ministru Kabineta un Finanšu Ministrijas mājas lapas

Valdis Dombrovskis:Izglītība: 2005.g. septembris – 2007.g. jūnijs – Profesionālais maģistra grāds muitas un nodokļu administrēšanā, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts 1997g. septembris – 1998.g. augusts – Doktorantūras studijas, Merilendas Universitātes (ASV) Elektrotehnikas (Electrical Engineering) fakultāte 1995.g. oktobris – 1996.g. oktobris – Maģistra darba eksperimentālās daļas izstrādāšana, Maincas Universitātes (Vācija) Fizikas fakultāte 1993.g. septembris – 1996.g. decembris – Maģistra grāds fizikā, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte 1992.g. septembris – 1995.g. februāris – Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, Rīgas Tehniskā universitātes Inženierzinātņu fakultāte 1989.g. septembris – 1993.jūnijs – Bakalaura grāds fizikā, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte   Darba pieredze: Kopš 2009.gada 12.marta – LR Ministru prezidents 2009.gada 12.marts – 2009.gada 1.jūlijs – Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs 2004.g. jūlijs – 2009.g. marts – Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas delegācijas vadītājs ETP-ED grupā 2004.g. decembris – 2006.g. marts – LR Ekonomikas ministra padomnieks 2004.g. decembris – 2006.g. maijs – Ziemeļvalstu Investīciju Bankas kontroles komitejas loceklis 2002.novembris – 2004.g. jūnijs – LR Saeimas deputāts, frakcija Jaunais laiks (uz Finanšu ministra pienākumu pildīšanas laiku, deputāta mandāts nolikts) 2002.g. novembris – 2004.g. marts – LR finanšu ministrs 2002.g. oktobris – Ievēlēts par deputātu LR Saeimā 2001.g. septembris – 2002.g. oktobris – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists 1999.g. decembris – 2001.g. augusts – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākais ekonomists 1998.g. septembris – 1999.g. novembris – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes speciālists 1997.g. septembris – 1998.g. augusts – Palīgs Merilendas Universitātes (ASV) elektrotehnikas (Electrical Engineering) fakultātē 1997.g. janvāris – 1997.g. jūlijs – Pētnieks LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Cietvielu fizikas institūtā 1995.g. oktobris – 1996.g. oktobris – Laborants Maincas Universitātes (Vācija) Fizikas institūtā 1993.g. septembris – 1995.g. jūnijs – Laborants LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Pusvadītāju fizikas katedrā 1991.g. septembris – 1993.g. jūnijs – Laborants LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Cietvielu fizikas institūtā

Einars Repše: Izglītība: 1979.g. – 1986.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, augstākā izglītība, fiziķis 1979.g. beidzis Rīgas 1.vidusskolu Darba pieredze: Kopš 2009.gada 12.marta – LR finanšu ministrs Kopš 2006.g. LR 9.Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas un Pieprasījumu komisijas loceklis 2004.g. 2.decembris – 2005.g. 23.decembris – aizsardzības ministrs 2004.g. marts – 2004.g. decembris – 8.Saeimas deputāts 2002.g. 7.novembris – 2004.g. 9.marts – LR Ministru prezidents 2002.g. oktobris – 8.Saeimas deputāts 1991.g. – 2001.g. – Latvijas Bankas prezidents 1990.g. – 1993.g. – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts (ievēlēts no Latvijas Tautas frontes), LR AP Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas priekšsēdētājs 1986.g. – 1990.g. – LZA zinātniskās aparātu būves speciālā konstruktoru biroja inženieris

 Izrādās, ka es un Repšes kungs esam beiguši vienu vidusskolu – Rīgas Valsts 1. Ģimnāziju, bet, protams, ne par to ir stāsts.

            Ko mēs varam secināt pārskrienot pāri šo kungu paveiktajam? Abi kungi viennozīmīgi ir ar smadzenēm, abiem kungiem ir izglītība fizikā, abi kungi arī uzsākuši savu profesionālo darbību fizikā, pēcāk abi kungi nosliekušies par labu banku zinībām, abi kungi patreiz vai iepriekš ir bijuši gan finanšu ministri, gan premjeri.

Ja atkal velkam paralēles ar uzņēmējdarbību, jebkura uzņēmuma vadītājs labprāt šos kungus redzētu kā savas kompānijas finansu, izpētes, varbūt tehniskā departamenta direktorus. Gan Valdim, gan Einaram CV patiešām spēcīgi. Tiesa… es domāju, ka NEVIENS uzņēmuma vadītājs nedotu šiem kungiem strādāt pārdošanā, vadīt pārrunas par uzņēmuma stratēģisku līgumu slēgšanu utt. Jautājums, kāpēc tas tiek pieļauts Latvijas Valsts gadījumā…

Labi.. tie ir sausi dati. Tai pat laikā nav jābūt milzīgam speciālistam, lai pavērojot pāris Domburšovus, taptu skaidrs, ka ne Valdis, ne Einars „atklātā cīņā” nebūt nav spēcīgākie Latvijas politiķi. Un kāpēc lai pārrunās ar EK un SVF tas būtu savādāk. Nav kameru, nav dusmīgā Jāņa, nav tiešraides? Baigi gribētos cerēt…

Un otrā pusē – EK un SVF pārstāvji. Kā jums šķiet, vai tie ir cilvēki, kuri pirmo reizi ved pārrunas par aizdevumu aizdošanu? TAS IR VIŅU DARBS!

Kāds varbūt varētu domāt, ka patiesībā jau labi vien ir, ka tādi zinoši cilvēki no SVF un EK mums rāda, kā pareizi dzīvot un izskriet no krīzes. Bet ir divi būtiski faktori:

 

1)      Gan EK, gan EVF ir savi faktori, kurus tās vēlas panākt savās interesēs, ne tikai atjaunot Latvijas ekonomisko stabilitāti,

2)      Neesot ar katru šūnu lokālajā tirgū, tu nekad nespēsi pilnībā izprast šī tirgus specifiku.

 

Un ja nu pēc gadiem, kad rūpīgi atmaksāsim aizdevumu, un centīsimies cilvēkus apgaismot, ka tomēr nodokļus ir jāmaksā godīgi, nevis tā kā to atsākām darīt tad, kad SVF ietekmē pieņēmām progresīvo nodokļu sistēmu, tad varbūt apcerīgi atcerēsimies, kā divi mūsu fiziķi-finansisti centās „pārdot”…

Fu*kin’ krīze beigsies, kad sāksim fu*kin’ pārdot

Domāju, ka jebkurš darba devējs atceras laikus, kad „pat tītari lidoja”, laikus, kad reāls slinkums bija gana izplatīta parādība darba ņēmēju vidū. Teju katram darbiniekam bija pāris piedāvājumi no citām kompānijām un arī vadītāji parasti nevelējās atlaist kādu nepietiekami „rukājošu” kadru, jo „zināšanas viņam ir”, „jaunais atkal būs jāmeklē, jāapmāca”, „klientus viņš pazīst” utt.

Un nu mums ir krīze. Mainoties piedāvājuma un pieprasījuma attiecībai, loģiski, ka darba meklētāju kvalitāte ceļas, darba ņēmēju produktivitāte darbā ceļas…. Vismaz tā es domāju, līdz nolēmu iegādāties trauku mazgājamo mašīnu…

Esmu sievai diezgan problemātisks tips mājās, jo stipri bieži mēdzu mājās kaut ko atstāt, kaut ko nomest, nenomazgāt kādu trauku.. Nu, lūk – lai izskādētu vismaz pēdējo no pieminētajām rūpalām – nolēmu nopirkt trauku mašīnu.

Vajadzēja pelēki-metāliskā krāsā, jo viss pārējais virtuvē ir tāds pats un cenu ziņā – kaut ko pa vidu. Iegāju mājas lapā salīdzini.lv atradu Elektrolux modeli, kurš bija pelēkā krāsā un cena ar tāda kādu meklēju (no 225Ls līdz 320Ls, kā kurā internetveikalā). Domāju, ka jau no tās pašas vai nākamās dienas Rostu dzīvoklī traukus mazgās mašīna!

Piezvanīju uz pirmo – emarket.lv. Klausuli pacēla kāds kungs, jautāju pēc sevis interesējošā modeļa, sacījās noskaidrot, atzvanīt – vai ir noliktavā. Pagāja pāris stundu ne ziņas, ne miņas. Zvanu pats. Vēl neesot uzzinājis – atzvanīšot. Pagāja vēl 2 stundas – atkal zvanīju pats, vēl neesot sanācis noskaidrot. Pateicos, ka lai nemeklē, ka mēģināšu piezvanīt uz kādu citu vietu, kur viss notiek nedaudz ātrāk. Tā arī šķīrāmies. Tiesa kungs vel atzvanīja pēc kādas pusstundas un paziņoja, ka šī trauku mašīna viņam neesot, kaut biju jau atvadījies.

Komentāri lieki – ieinteresētība nulle, pārdošanas iemaņas nulle.

Zvanīju vēl uz kādu interneta veikalu, kur man ar solījumu atzvanīt un manu atzvanīšanu uzzināju, ka šī modeļa viņiem nav.

Aizbraucu uz PTA veikalu. Tavu laimi – modelis ir uz vietas. Tiesa cena par procentiem 15-20 augstāka kā interneta veikalos. Stāstu pārdevējam, ka redz’, interneta veikalos cenas ir krietni zemākas. Uz ko saņēmu atbildi, ka viņš neinteresējas par interneta veikaliem. Tā mūsu saruna arī beidzās.

Nolēmu piezvanīt uz kādu no lielajiem interneta veikaliem xnet.lv. Meitene man ātri noskaidro, ka šis modelis nav uz vietas, bet pasūtīt ir iespējams, jāgaida 2 nedēļas ilgāk, tiesa kā izrādījās, tad pelēkais modelis ir tikai nedaudz lētāks kā PTA. Jautāju vai nav iespējams iegūt par zemāku cenu, jo citos interneta veikalos cenas ir zemākas, uz ko saņēmu ironisku jautājumu – vai tiem citiem interneta veikaliem ir uz vietas. Teicu, ka neesot. Nu, re, viņa turpināja, cenas ir mainījušās. Jautāju, vai krīzes laikā cenas iet uz augšu, uz ko tai pat ironiskajā tonī saņēmu atbildi – jā cenas krīzē iet uz augšu. Atvadījos.

Un tad man apnika…. un man vēl joprojām nav pelēkas trauku mašīnas no 220-270Ls cenu klāsta.

Morāle. Man tiešām ir žēl PTA, xnet.lv u.c. veikalu īpašniekus, kuri tērē ievērojamas summas reklāmā, līdz sirmiem matiem cenšas optimizēt uzņēmuma darbību, streso, ņemās, lai dižķibeles laikā (patiesībā nu jau man vārds „dižķibele” uz nerviem krīt vairāk kā vecā, labā – „krīze”) turētos uz ūdens. Es šeit nerunāju par servisa līmeni. Ko es vēlos aplūkot ir PĀRDOŠANA. Nevienā no šiem veikaliem man neviens nemaz necentās PĀRDOT šī vārda īstajā nozīmē.

Iepriekš minēju 3 lietas, kas man bija svarīgas: pelēka krāsa, cena 220-270Ls, un laicīga piegāde.

PTA darbiniekam – nu ja viņa ir nedaudz dārgāka, nu tad pārdod man to ideju kāpēc tā ir dārgāka, strādā ar pārējām vajadzībām – pelēko krāsu, momentālu piegādi, atrodi citu modeli, kas man der, nevis pasaki, ka Tu par interneta veikaliem neinteresējies.

Xnet.lv meitenei – savu ironiju Tu droši vari atstāt treknajos gados, meitene, mainies – tad tu izdzīvosi, klausi Raini! Un ja arī citos interneta veikalos ir lētāk, nu taču nopārdod man to ideju, ka viņiem to nav uz vietas, bet tā, lai tas mani iedvesmotu pirkt pie Tevis, nevis apvainot mani.

Nemaz nevēlos aizskart tādu jautājumu, ka man pie trauku mašīnas vēl varēja piepārdot kādu bārdas dzenamo mašīnu, un ja vajag kaut vai runājošu papagaili….

Mēs brēcam, ka apkārt ir krīze, tai pat laikā mēs neuzlabojam sava darba kvalitāti. Iedomājoties situāciju, ka PTA un xnet.lv darbinieki censtos PĀRDOD šī vārda īstajā nozīmē – ticiet man, to īpašniekiem vārds krīze neeksistētu…

Servētāji un pārdevēji

„Es esmu ļoti labs pārdevējs, es klientam izstāstu visu par produktu, visas funkcijas, visas iespējas un tad ļauju klientam izvēlēties, vai viņam to vajag vai nevajag…”

Esmu dzirdējis šādas frāzes neskaitāmas reizes… Tu esi nevis labs pārdevējs, bet tu NEESI PĀRDEVĒJS vispār. Tavs amats ir servētājs. Un tad vēl jautājums labs vai slikts. Ja ieliec sirdi un dvēseli – varbūt labs, ja „atšancē” – atspiedies pret leti, rakstot sms meitenei – tad sūdīgs. Bet pārdevējs tu neesi noteikti.

Latvija slimo ar akūtu pārdevēju trūkumu. Var jau būt, ka pie vainas ir mūsu mentalitāte – sak’ ko nu es cilvēkam uzbāzīšos – ja gribēs, nopirks. Pārsvarā mums ir augstāk aprakstītie, kā es viņus saucu – servētāji. Un šie servētāji ir visur: kafejnīcās, lielveikalos, B2B attiecībās. Viņi pastāsta par produktu, un viņiem ir sajūta, ka viņš ir kaut ko centies pārdot. Angļiem ir tāds izteiciens: „telling is not selling”, un to iekalt vidējam Latvijas servētajam ir baigi smagi. Viņi sāk sevi attaisnot, ka viņš jau nevēlas iesmērēt klientam ko tādu, ko viņam nevajag … Buļļa sūds!!!!! Ko klientam tiešām nevajag, klientam nevajag, lai viņam klārē kāda produkta pilnu funkciju klāstu, kas viņam ir „zem astes”. Klientam vajag, lai pārdevējs saprot ko viņam vajag, un tad šo vajadzību(as) apmierina.

Iedomājieties primitīvu situāciju, kad sirma omīte aiziet uz sadzīves tehnikas veikalu, lai iegādātos televizoru, bet tur priekšā Mr. Servētājs. Mr. Servētājs aizgūtnēm sāk stāstīt par visu modeļu funkcijām, HD READY, video-audio ieejām, izejām, izšķirtspēju, iebūvētiem DTT dekoderiem…. Savukārt omītei vajag, lai ekrāns  būtu tāds brangāks, jo ačteles pēdējā laikā nav tik skaidras kā gribētos, un ka to pulti tādu vienkāršāku varētu dabūt. Un ko tāda omīte darīs noklausījusies referātu par jaunākajām TV tehnoloģijām – nošausies, labi – labākajā gadījumā noteiks, ka jāaprunājas ar mazdēlu…

Es godīgi sakot vispār nevaru saprast, kā cilvēks var ienākt veikalā pēc vēlama produkta un iziet no veikala bez šī produkta. Tas nozīmē tikai un vienīgi to, ka veikalā viņam NAV PĀRDOTS.

Otra lieta ir nolāpītā latviešu pasivitāte. Enerģijas līmenis pārdodot (kaut vai servējot) ir tik zems! Ja tavs galvenais mērķis nav pārdot, tad arī tas enerģijas līmenis ir pie nulles. Šie servētāji nesaprot, ka kopums veido uzņēmuma peļņu. Labi nekas nenotiks, ja nepārdosi baterijas vai CD matricu, bet ja tādu pa dienu tev salasās 10, pa mēnesi 300… Piemērs. Biju ar sievu un meitiņu Liepājā. Dodamies uz jūru garām kādai āra kafejnīcai, no kuras plivinās dažādas vilinošas ēdiena smaržas. Pieeju klāt un pajautāju – ko jūs ieteiktu no tiem ēdieniem, kas jum te tik labi smaržo? Atbilde bija pavisam īsa: nezinu…. Pagriezos un aizgāju…

Kāds varbūt man oponēs: ko tas Rosts tur muld, man gan riebjās, ka man veikalā nāk klāt un jautā to riebīgo: kā jums palīdzēt (šī standarta frāze ir atsevišķa temata vērts jautājums), man riebjas, ka man lielveikalos uzbāžas ar kaut kādām kosmētikas bundžiņām utt. Šinī gadījumā jautājums ir par man tik mīļo terminu kā balanss, līdzsvars. Ikviens LABS PĀRDEVĒJS ir loģisks cilvēks, un viņš vienmēr jutīs to robežu, kad viņa ir par daudz, kad viņš ar savu uzbāzību apdraud pirkuma veiksmīgu iznākumu. Labs pārdevējs jums būs ne pa daudz, ne pa maz, šo pirkšanas periodu jūs pat izbaudīsiet, jums tas būs interesants, un pie reizes pērkot suni, jūs nemanot iegādāsieties arī barību sunim, kakla siksnu, uzpurni, un sev ērtas bikses, ar kurām vest suni pastaigāties, kas jums patiesībā ir nepieciešams. Un nākamreiz jūs iesiet pie šī paša pārdevēja! TAS IR LABS PĀRDEVĒJS.

Kā kļūt par labu pārdevēju? Pirmkārt to vēlēties, otrkārt – mācoties. Nekas no gaisa nekrīt! Un nevainosim mentalitāti, ekonomisko situāciju, vai to, ka džinsi spiež kājstarpi.

Ar šo bildināju…

Raivo dzied..

Jā, dziedāt patīk. Senos laikos piedalījos izaicinājumā, ir ko atcerēties! Love Me Tender