Kad grāmatveži sāk pārdot…

Sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu no Latvijas puses vada premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše.

Teju katru dienu medijos mēs varam lasīt ziņas par nikno SVF un EK, kas mums, nabaga bāliņiem, griež rokas uz muguras, spiežot atņemt naudu pensionāriem, skolotājiem, māmiņām utt. Nevēlos apskatīt jautājumu, vai tas tiek darīts neapzināti vai apzināti, tādejādi noveļot vainu uz ārējām instancēm, kuras mums spiež izdarīt traki nepopulāras lietas, pretējā gadījumā draudot, ka nedabūsim naudu un visi bankrotēsim, nosprāgsim badā. Mani vairāk interesē jautājums par pašām pārrunām. Pārrunām, kurās Latvijai tiek „uzspiesti” daudzi lēmumi kā PVN likmes paaugstināšana, progresīvā nodokļa ieviešana u.c., kuri, daudzu ekspertuprāt, ilgtermiņā (un pat īstermiņā) dos tikai negatīvu ietekmi Latvijas ekonomikai. Pārrunas, kuras vēlreiz uzsveru no Latvijas puses vada premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše.

            Kas pēc būtības ir pārrunas (angl. val. – negotiations). Uzņēmējdarbībā, piemēram, pārdošanā pārrunas sākas tajā mirklī, kad pārdevējs vēlas pārdot, pircējs vēlas pirkt, tikai pastāv atšķirīgi viedokļi par noteikumiem: cenu, piegādes termiņiem, apmaksas noteikumiem utt. Protams, ideāls pārrunu noslēgums ir „win-win” situācija, kad abas puses ir laimīgas, spiežot darījuma rokasspiedienu. Taču nereti ieguvējs ir tas, kurš ir spēcīgāks pārrunu vedējs ( angl. val. – negotiatior), kurš labāk prot izmantot dažādas taktikas, argumentāciju laikā un vietā, labāk sagatavojies, prot blefot utt.

            Un nezin kamdēļ visu laiku nepamet sajūta, ka Latvija šajās pārrunās nav ieguvēja. Vēlreiz atgriezīsimies pie jautājuma, kas vada pārrunas no Latvijas puses…

Radās man vēlme papētīt abu iepriekšminēto kungu CV, ko piedāvā Ministru Kabineta un Finanšu Ministrijas mājas lapas

Valdis Dombrovskis:Izglītība: 2005.g. septembris – 2007.g. jūnijs – Profesionālais maģistra grāds muitas un nodokļu administrēšanā, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts 1997g. septembris – 1998.g. augusts – Doktorantūras studijas, Merilendas Universitātes (ASV) Elektrotehnikas (Electrical Engineering) fakultāte 1995.g. oktobris – 1996.g. oktobris – Maģistra darba eksperimentālās daļas izstrādāšana, Maincas Universitātes (Vācija) Fizikas fakultāte 1993.g. septembris – 1996.g. decembris – Maģistra grāds fizikā, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte 1992.g. septembris – 1995.g. februāris – Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, Rīgas Tehniskā universitātes Inženierzinātņu fakultāte 1989.g. septembris – 1993.jūnijs – Bakalaura grāds fizikā, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte   Darba pieredze: Kopš 2009.gada 12.marta – LR Ministru prezidents 2009.gada 12.marts – 2009.gada 1.jūlijs – Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs 2004.g. jūlijs – 2009.g. marts – Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas delegācijas vadītājs ETP-ED grupā 2004.g. decembris – 2006.g. marts – LR Ekonomikas ministra padomnieks 2004.g. decembris – 2006.g. maijs – Ziemeļvalstu Investīciju Bankas kontroles komitejas loceklis 2002.novembris – 2004.g. jūnijs – LR Saeimas deputāts, frakcija Jaunais laiks (uz Finanšu ministra pienākumu pildīšanas laiku, deputāta mandāts nolikts) 2002.g. novembris – 2004.g. marts – LR finanšu ministrs 2002.g. oktobris – Ievēlēts par deputātu LR Saeimā 2001.g. septembris – 2002.g. oktobris – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists 1999.g. decembris – 2001.g. augusts – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākais ekonomists 1998.g. septembris – 1999.g. novembris – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes speciālists 1997.g. septembris – 1998.g. augusts – Palīgs Merilendas Universitātes (ASV) elektrotehnikas (Electrical Engineering) fakultātē 1997.g. janvāris – 1997.g. jūlijs – Pētnieks LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Cietvielu fizikas institūtā 1995.g. oktobris – 1996.g. oktobris – Laborants Maincas Universitātes (Vācija) Fizikas institūtā 1993.g. septembris – 1995.g. jūnijs – Laborants LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Pusvadītāju fizikas katedrā 1991.g. septembris – 1993.g. jūnijs – Laborants LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Cietvielu fizikas institūtā

Einars Repše: Izglītība: 1979.g. – 1986.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, augstākā izglītība, fiziķis 1979.g. beidzis Rīgas 1.vidusskolu Darba pieredze: Kopš 2009.gada 12.marta – LR finanšu ministrs Kopš 2006.g. LR 9.Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas un Pieprasījumu komisijas loceklis 2004.g. 2.decembris – 2005.g. 23.decembris – aizsardzības ministrs 2004.g. marts – 2004.g. decembris – 8.Saeimas deputāts 2002.g. 7.novembris – 2004.g. 9.marts – LR Ministru prezidents 2002.g. oktobris – 8.Saeimas deputāts 1991.g. – 2001.g. – Latvijas Bankas prezidents 1990.g. – 1993.g. – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts (ievēlēts no Latvijas Tautas frontes), LR AP Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas priekšsēdētājs 1986.g. – 1990.g. – LZA zinātniskās aparātu būves speciālā konstruktoru biroja inženieris

 Izrādās, ka es un Repšes kungs esam beiguši vienu vidusskolu – Rīgas Valsts 1. Ģimnāziju, bet, protams, ne par to ir stāsts.

            Ko mēs varam secināt pārskrienot pāri šo kungu paveiktajam? Abi kungi viennozīmīgi ir ar smadzenēm, abiem kungiem ir izglītība fizikā, abi kungi arī uzsākuši savu profesionālo darbību fizikā, pēcāk abi kungi nosliekušies par labu banku zinībām, abi kungi patreiz vai iepriekš ir bijuši gan finanšu ministri, gan premjeri.

Ja atkal velkam paralēles ar uzņēmējdarbību, jebkura uzņēmuma vadītājs labprāt šos kungus redzētu kā savas kompānijas finansu, izpētes, varbūt tehniskā departamenta direktorus. Gan Valdim, gan Einaram CV patiešām spēcīgi. Tiesa… es domāju, ka NEVIENS uzņēmuma vadītājs nedotu šiem kungiem strādāt pārdošanā, vadīt pārrunas par uzņēmuma stratēģisku līgumu slēgšanu utt. Jautājums, kāpēc tas tiek pieļauts Latvijas Valsts gadījumā…

Labi.. tie ir sausi dati. Tai pat laikā nav jābūt milzīgam speciālistam, lai pavērojot pāris Domburšovus, taptu skaidrs, ka ne Valdis, ne Einars „atklātā cīņā” nebūt nav spēcīgākie Latvijas politiķi. Un kāpēc lai pārrunās ar EK un SVF tas būtu savādāk. Nav kameru, nav dusmīgā Jāņa, nav tiešraides? Baigi gribētos cerēt…

Un otrā pusē – EK un SVF pārstāvji. Kā jums šķiet, vai tie ir cilvēki, kuri pirmo reizi ved pārrunas par aizdevumu aizdošanu? TAS IR VIŅU DARBS!

Kāds varbūt varētu domāt, ka patiesībā jau labi vien ir, ka tādi zinoši cilvēki no SVF un EK mums rāda, kā pareizi dzīvot un izskriet no krīzes. Bet ir divi būtiski faktori:

 

1)      Gan EK, gan EVF ir savi faktori, kurus tās vēlas panākt savās interesēs, ne tikai atjaunot Latvijas ekonomisko stabilitāti,

2)      Neesot ar katru šūnu lokālajā tirgū, tu nekad nespēsi pilnībā izprast šī tirgus specifiku.

 

Un ja nu pēc gadiem, kad rūpīgi atmaksāsim aizdevumu, un centīsimies cilvēkus apgaismot, ka tomēr nodokļus ir jāmaksā godīgi, nevis tā kā to atsākām darīt tad, kad SVF ietekmē pieņēmām progresīvo nodokļu sistēmu, tad varbūt apcerīgi atcerēsimies, kā divi mūsu fiziķi-finansisti centās „pārdot”…