‘Davai’, pa hotdogam ‘Staķikā’

Nezinu kāpēc, bet cilvēkiem vienmēr dabīgi acis sameklē lietas, kas nav izdevušās, procesi, kuri ir slikti, cilvēki, kuri kaut ko neprot utl. Sevišķi labi tas padodas latviešiem. Arī es iepriekšējos apskatos runāju par to, kas nestrādā, kas neiet gluži kā gribētos. Tāpēc šoreiz par labo. Un konkrēti par uzņēmumu, kurš man vienmēr ir simpatizējis gan ar procesu organizāciju, gan, neliegšos – ar pārdošanas veicināšanu. Šī uzņēmuma pakalpojumu vismaz reizi ir izmantojis teju jebkurš no mums. STATOIL!

Iedomājieties vienu feinu vasaras nedēļas nogali… Draugu kompānijā esiet nolēmuši apmeklēt kādu no daudzajiem viesu namiem (viesu namiem pieskarsimies kādā no nākamajiem apskatiem). Laba kompānija, lielisks laiks, silts ūdens, saplānotas aktivitātes. Izbraucam 11.00 no Spices stāvvietas. Savācamies, vēl ieskrienam veikalā nopērkot nenopirkto „paiku”, trūkstošo viskija pudeli, vienreizējos traukus. Esam gatavi braukt. Parasti kāds šajā momentā iekliedzas: eu ieskrienam „Staķikā” pa kafijai, pa hotdogam. Un gandrīz vienmēr visi piekrīt! Kāpēc?!

Viens no iemesliem noteikti ir McDonald’s princips – you know what you get. Ieejot Statoilā Rēzeknē, Tu noteikti zini, ka saņemsi tādu pašu hotdogu, trijstūrmaizi, logu šķidrumu un benzīnu kā Rīga, un tas, protams, ir patīkami.

Pats lielākais respekts pret Statoilu man radās „treknajos gados”. Tas bija grūts laiks darba devējiem, jo apkalpojošā personāla segmentā bija smagi noturēt vai dabūt darbiniekus, nemaz nerunājot par labiem darbiniekiem. Statoilam tas izdevās.

Pārdošanas veicināšana. Pārdošana benzīntankā nav tas pats, kas, piemēram, pārdot automašīnu. Tev ir dots ļoti mazs laiks, lai „iekārdinātu” pircēju iegādāties ko vairāk kā tikai degvielu vai cigaretes. Vēl joprojām atceros kā pāris gadus atpakaļ Jelgavas Statoilā iegriezos, lai iegādātos degvielu, cigaretes un hotdogu. Savukārt izbraucu no tā ar degvielu un logu šķidrumu, cigaretēm un šķiltavām, hotdogu un minerālūdeni. Tas viss pateicoties pārdevējam. Man vajadzēja degvielu, papildus viņš man pajautāja, vai nevajag arī logu šķidrumu.. tas man bija beidzies un kā reizi vajadzēja, bet biju piemirsis. Man vajadzēja cigaretes, pārdevējs pajautāja vai šķiltavas ir pa rokai… jā.. visu dienu mocījos ar mašīnas piepīpētāju, nopirku šķiltavas. Hotdogs.. protams, ka padzerties arī vajag. Kāds varbūt kliegs: da viņš tevi izgrieza sausu, asinssūcējs viņš ir, „piečakarēja” tevi, vecīt. Es izbraucu no benzīntanka apmierināts, jo man bija tīri logi, šķiltavas, kuras man vajadzēja, un nemocīja slāpes pēc noēstā hotdoga. Es biju apmierināts, un domāju, ka arī Statoil vadība bija gana apmierināta par maniem papildus iztērētiem 5 latiem. Šis pārdevējs tiešām atpelnīja savu algu, nevis stāvēja un servēja. If you don’t ask, you don’t get!

Līdz sajūsmas spiedzieniem mani noveda Statoil pēdējā akcija: ja pārdevējs Tev pirkuma laikā nepiedāvā auto mazgāšanu, Tu vari pieprasīt to bezmaksas. Protams, interesanti man šķita, kā tiek vadīts šis process (ja, piemēram, kāds vēlas „šmaukties”, pārdevējs ir piedāvājis, bet pircējs kliedz pretējo), bet gan jau par to ir padomāts. Domāju, arī kādā veidā tiek kompensētas šīs „nepiedāvātās mazgāšanas”, vai to dara uzņēmums, pats darbinieks, vai kombinācija no abiem iepriekšminētajiem variantiem, bet, protams – tā nav mana darīšana. Prieks ir par radošo iniciatīvu – kā veicināt pārdošanu, ne tikai ar: iepērcies pie mums un piedalies loterijā, bet arī kaut kas jauns un inovatīvs. Un Tu redzi, ka šie cilvēki nečīkst, cik smaga dzīve, bet strādā, risina, pats galvenais – dara!

Mēģināju atcerēties kādu nelāgu pieredzi ar Statoil… Neskaitot dažas iestrēgšanas „moikā”, pāris reizes pie kafijas trūkstoša piena… tas laikam arī viss, bet tie ir tikai tīri tehniski izņēmumi. Jau kādu gadu atpakaļ pieķēru sevi pie domas, ka negribu nemaz braukt citos benzīntankos, laikam esmu kļuvis par lojālu Statoil klientu.!!!